NDVI (normalizēta atšķirības veģetācijas indekss) ir parasti izmantots indekss veģetācijas veselības mērīšanai un uzraudzībai. To aprēķina, izmantojot satelītattēlus, kas mēra redzamās un gandrīz infrasarkanās gaismas daudzumu, ko atspoguļo veģetācija. NDVI tiek aprēķināts, izmantojot īpašus algoritmus, kas tiek piemēroti datiem, kas iegūti no satelīta attēliem. Šajos algoritmos ir ņemts vērā redzamās un gandrīz infrasarkanās gaismas daudzums, ko atspoguļo veģetācija, un izmanto šo informāciju, lai ģenerētu indeksu, ko var izmantot veģetācijas veselības un produktivitātes novērtēšanai. Tomēr daži uzņēmumi pārdod NDVI kameras vai sensorus, kurus var piestiprināt pie droniem vai citiem gaisa transportlīdzekļiem, lai uztvertu augstas izšķirtspējas NDVI attēlus. Šīs kameras izmanto specializētus filtrus, lai uztvertu gan redzamu, gan tuvu infrasarkano staru gaismu, kurus pēc tam var apstrādāt, izmantojot NDVI algoritmus, lai izveidotu detalizētas veģetācijas veselības un produktivitātes kartes.
NDVI kameras vai sensoriem izmantotās lēcas parasti ir līdzīgas lēcām, ko izmanto parastajām kamerām vai sensoriem. Tomēr viņiem var būt īpašas īpašības, lai optimizētu redzamās un gandrīz infrasarkanās gaismas uztveršanu. Piemēram, dažas NDVI kameras var izmantot objektīvus ar noteiktu pārklājumu, lai samazinātu redzamās gaismas daudzumu, kas sasniedz sensoru, vienlaikus palielinot tuvās infrasarkanās gaismas daudzumu. Tas var palīdzēt uzlabot NDVI aprēķinu precizitāti. Turklāt dažas NDVI kameras var izmantot objektīvus ar noteiktu fokusa attālumu vai diafragmas izmēru, lai optimizētu gaismas uztveršanu tuvās infrasarkanā spektra, kas ir svarīgi precīziem NDVI mērījumiem. Kopumā objektīva izvēle NDVI kamerai vai sensoram būs atkarīga no konkrētā pielietojuma un prasībām, piemēram, vēlamās telpiskās izšķirtspējas un spektrālā diapazona.